REVIEWS OF JĀZEPS VĪTOLS MUSIC IN THE RIGA GERMAN AND RUSSIAN PRESS

Authors

  • Baiba Jaunslaviete

Keywords:

Jāzeps Vītols, national motifs, individual style, German and Russian press in Riga, music criticism

Abstract

Opinions on national culture expressed by its very own representatives, as well as observers, will never be identical. Their comparison is engaging and a theme worthy of research, as it can answer the question: in national culture, what is interesting and striking not just locally, but also when looking at the broader context? The analysis of this question can be very extensive. The goal of this paper is to reveal a single aspect of such analysis: to compare diverse opinions on the creative work of Jāzeps Vītols expressed in the Riga German and Russian press during the time of this composer’s greatest activity – from the 1880s to the 1930s.

During the first period of Vītols’ work – the end of the 19th century and the beginning of the 20th century, one of the main national awakening inspired tendencies in his, as well as other Latvian contemporaries’ creative work, is the expression of national motifs. With Latvian audiences, as well as music critics, this theme usually generates an enthusiastic response, however, the non-Latvian press sees it in a more contradictory light. The triumphant progress of National Romanticism in Europe is viewed by the majority of Riga’s German music critics if not negatively, then at least as something debateable. This is confirmed by, for example, reviews written by Moritz Rudolph (Rigaer Tageblatt, July 21, 1889) and Hans Schmidt (Rigasche Rundschau, September 4, 1906; November 28, 1911) on folklore-inspired works by Vītols.

Downloads

Download data is not yet available.

References

Bērziņa, Vizbulīte (1983). Tautas muzikālā atmoda latviešu publicistu skatījumā. Rīga: Zinātne

Cīrulis, Jānis (1926). Jāzeps Vītols. Ilustrēts Žurnāls 12, 401.–405. lpp.

Čeže, Mikus (1995). Jāzepa Vītola tēls vācu kritikas skatījumā. 20.–40. gadi. Māksla 3, 44.–45. lpp.

Čeže, Mikus (2008). Jāzepa Vītola likums. Mūzikas akadēmijas raksti 4. Rīga: Musica Baltica, JVLMA, 6.–13. lpp.

Dārziņš, Emīls (1906). Jurjānu Andrejs kā orķestra komponists. Zalktis 1: 151.–156. lpp.

Erliha, Dzintra (2013). Lūcijas Garūtas kamermūzika: biogrāfiskais konteksts, stils un interpretācija. Promocijas darbs (JVLMA). Rīga

Grauzdiņa, Ilma (2008). Izredzētie: Latvijas Lielā kora virsdiriģenti. Rīga: Tautas mākslas centrs

Grāvītis, Oļģerts (1958). Jāzeps Vītols un latviešu tautasdziesma. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība

Grosberg, Oskar (1927). Die Presse Lettlands / mit einem geschichtlichen Rückblick. Riga: Baltischer Verlag

Heerwagen, Alfred (1938). Professor Joseph Wihtol 75-jährig. Rigasche Rundschau. 26. Juli

Jaunslaviete, Baiba (sast., 2004). Latviešu mūzika cittautu kritiķu skatījumā (1873–1926). Izlase. Mūzikas akadēmijas raksti 1. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 4.–171. lpp.

Jaunslaviete, Baiba (2007). Ieskats vācbaltiešu dziesmu svētku vēsturē. Mūzikas akadēmijas raksti 3. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 33.–52. lpp.

J. Vītols, Pēterburgas konservatorijas profesors [..] (1889). Dienas Lapa. 21. jūlijs

Kelly, Barbara L. (2003). Debussy’s Parisian affiliations. The Cambridge Companion to Debussy. Edited by Simon Trezise. Cambridge: Cambridge University Press, pp. 25–42

Klotiņš, Arnolds (2013). Jāzeps Vītols as a fundamentalist and universalist of music. Music in Latvia 2013. Riga: Latvian Music Information Centre, pp. 3–15

Ķeniņš, Tālivaldis (1999). Profesoru Jāzepu Vītolu atceroties. Jāzeps Vītols tuvinieku, audzēkņu un laikabiedru atmiņās. Sastādījis Oļģerts Grāvītis. Rīga: Zinātne, 202.–206. lpp.

Miķelsone, Anita (2008). Jāzeps Vītols un 20. gadsimta mūzikas jaunās vēsmas. Mūzikas akadēmijas raksti 4. Rīga: JVLMA, Musica Baltica, 51.–70. lpp.

Mogge, Willy (1942). Wihtol-Abend. Deutsche Zeitung im Ostland. 25. März

Plakidis, Pēteris (1988). Priekšvārds. Jāzeps Vītols. Dziesmas balsij un klavierēm. Sastādījis P. Plakidis. Rīga: Liesma, 5.–6. lpp.

Poruks, Jēkabs (1933). Jāzeps Vītols. Piesaule 7, 376.–384. lpp.

Prēdele, Zane (2012). Jāzepa Vītola Gaismas pils: skaņdarba uztvere 20.–21. gadsimtā. Mūzikas akadēmijas raksti 9. Rīga: JVLMA, 23.–41. lpp.

Prēdele, Zane (2015). Jāzeps Vītols kultūras atmiņas dinamikā – kanoni un arhīvi. Promocijas darbs (glabājas JVLMA bibliotēkā). Rīga

Rudolph, Moritz (1889). Concert in Majorenhof. Rigaer Tageblatt, 21. Juli (2. August)

Schmidt, Hans (1906). Konzert. Rigasche Rundschau, 4. (17.) September

Schmidt, Hans (1911). Konzert. Rigasche Rundschau, 28. November (11. Dezember)

[Über das Liederkonzert von Malwine Wiegner Grünberg] (1905). Staatsbürger Zeitung. 11. November

Vītols, Jāzeps (1923). Hanss Šmidts [nekrologs]. Mūzikas Nedēļa 1, 2.–4. lpp.

Vītols, Jāzeps (1964). Raksti. Sastādītāja un komentāru autore Vija Muške. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība

Vītols, Jāzeps (1988). Manas dzīves atmiņas. Sastādītājs un komentāru autors Oļģerts Grāvītis. Rīga: Liesma

Volkovs, Vladislavs (2007). Krievi Latvijā. Mazākumtautības Latvijā. Vēsture un tagadne. Sastādītājs Leo Dribins. Rīga: Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūts, 91.–139. lpp.

Almazov, S. (1924). Večer novyh proizvedenij Obŝestva Kompozitorov. Narodnaâ Myslʹ, 9 noâbrâ

Vitolʹ, Iosif (1916). Tvorčestvo An. K. Lâdova. Petrograd: Popečitelʹnyj sovet dlâ pooŝreniâ russkih kompozitorov i muzykantov

Koninskij, K. (1895). Muzyka [..]. Rižskij Vestnik, 22 iûnâ

Rozovskij, Solomon (1925). Tretij kamernyj večer. Nacionalʹnaâ Konservatoriâ. Segodnâ, 28 ânvarâ

Romanovskij, G. (1911). Ûbilejnyj koncert I. I. Vitolâ. Rižskij Vestnik, 25 noâbrâ

Severskij, N. (1912). Koncertnyj sad Gorna. Rižskij Vestnik, 14 (27) avgusta

Ûrevič, Vidvud (1924). Večer romansov Â. Vitolâ. Segodnâ, 11 dekabrâ

Ûrevič, Vidvud (1926). I. Vitolʹ, kak fortepiannyj i pesen. kompozitor. Segodnâ Večerom, 13 dekabrâ

Ûrevič, Vidvud (1928). Prazdničnyj koncert v Nacionalʹnoj opere. Segodnâ Večerom, 19 noâbrâ

Ûrevič, Vidvud (1935). Tretij simfoničeskij koncert. Segodnâ Večerom, 5 iûlâ

Češihin, Vsevolod (1910a). Latyšskoe pevčeskoe prazdnestvo. Rižskaâ Myslʹ, 21 iûnâ (4 iûlâ)

Češihin, Vsevolod (1910b). Koncert iz kompozicij Alʹfreda Kalnynâ. Rižskaâ Myslʹ, 8 (21) dekabrâ

Published

31.05.2024

How to Cite

REVIEWS OF JĀZEPS VĪTOLS MUSIC IN THE RIGA GERMAN AND RUSSIAN PRESS. (2024). Mūzikas akadēmijas Raksti, 12, 23-38. https://scriptamusica.lv/index.php/mar/article/view/113